cītīgs
cītīgs -ais; s. -a, -ā
cītīgi apst.
1.Tāds, kas neatlaidīgi ko dara, cenšas ko sasniegt, paveikt. Centīgs.
PiemēriCītīgs skolnieks.
- Cītīgs skolnieks.
- Kāda enerģiska žurnāliste visu laiku knikšķināja fotoaparātu, kāds cītīgs literāts iztaujāja ģeologu ekspedīcijas priekšnieku..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriCītīgi mācīties.
- Cītīgi mācīties.
- Cītīgi strādāt.
- Neviens nav tik daudz vingrojis ar hantelēm kā viņš. Cītīgi, sistemātiski, pēc tabulām.
- Klasē, gluži kā par brīnumu, valdīja neparasts klusums. Meitenes, galvas noliekušas, cītīgi šķirstīja grāmatas.
- pārn. Vīri sēdēja ap galdu, žokļi cītīgi mala gaļu, desas, aukstas ceptas zivis un maizi..
Avoti: 2. sējums