Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
cauna
cauna -as, s.
1.Plēsēju kārtas vidēja lieluma dzīvnieks ar slaidu ķermeni, īsām kājām un pagaru asti.
PiemēriMedīt caunas.
  • Medīt caunas.
  • ..[putni ziemā] viegli kļūst par laupījumu vanagam, caunai, sermulim un lapsai.
  • Arī meža pūce, kuru cauna pārsteigusi būrī vai koka dobumā, nespēj pretoties plēsīgajam zvēram.
  • Meža un akmens cauna.. atšķiras galvenokārt ar lielumu, apmatojuma krāsu un dzīves veidu.
Stabili vārdu savienojumiAkmens cauna. Meža cauna.
  • Akmens cauna zool. Cauna ar baltu pakakli (parasti uzturas akmeņainās vietās).
  • Meža cauna zool. Cauna ar dzeltenu pakakli (parasti uzturas mežos, koku dobumos).
1.1.sar. Caunāda.
PiemēriCaunu cepure.
  • Caunu cepure.
  • Caunu kažoks.
Avoti: 2. sējums