caurs
caurs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam ir caurums vai caurumi.
PiemēriCaurs spainis.
- Caurs spainis.
- Caura muca.
- Caura kaste.
- Cauras zeķes.
- Cauras piedurknes.
- Kājā [ubadzei] lielas, cauras kurpes augstu uzliektiem purniem, caur kuriem.. [bija redzami] kā alās melni kāju pirksti.
- Viena [spilvendrānas] stūra ziediņus savieno ar otru stūri dubultās caurās vīles, kam 1 diegs izvilkts, 3 diegi atstāti, 1 izvilkts.
Stabili vārdu savienojumiCaurā vīle.
- Caurā vīle — Dekoratīvi nošūta vīle, kurā izveidota mazu caurumu rinda.
1.1.Tāds, kam ir lieli bojājumi, spraugas (par ēkām, parasti vecām).
PiemēriCaura būda.
- Caura būda.
- Bet pirts bija tik veca un caura.., ja trīs dienas kurināsi, tad kaut cik matīsi [jutīsi] siltuma..
1.2.sar. Tāds, kam ir bojājumi, arī brūces.
PiemēriCaurs zobs.
- Caurs zobs.
- Kuram zirgam uzmauc [sakas], tam līdz vakaram kakls caurs, un neko nevar darīt, svied tikai [sakas] krāsnī.
- ..Valentīns slimoja ar cauro rozi abās kājās..
Stabili vārdu savienojumiCaurā roze.
- Caurā roze — Nedzīstoša kājas čūla.
1.3.Tāds, kam ir tukšums, dobums.
PiemēriCaurs koks.
- Caurs koks.
- Visas tās skaistās apses Kundravās ir cauras, bites tur gan ieperinās..
- ..ēkas apakša ir caura, un pa to velk vējš..
- Šad tad viņš apstājās, pašķīra niedres un centās krastā saskatīt kādu pazīstamu priedi ar zīmīgu galotnes čemuru vai vītolu, kam puikas izdedzinājuši cauru vidu.
2.parasti vsk. akuz. vai dsk. dat. Nepārtraukti, no sākuma līdz beigām, visu laika posmu.
PiemēriStrādāt caurām dienām.
- Strādāt caurām dienām.
- ..Nav ne skaņas cauru dienu No pat rīta līdz pat naktij.
- Jāņos līksmoja cauru nakti līdz saules lēktam.
- «Tāds vājš esi kļuvis un pabāls. Caurus dienvidus mācījies.»
Stabili vārdu savienojumiCaura galva. Caurais zieds. Caurs miegs. Caurs vēders.
- Caura galva idioma — sar. Saka par aizmāršīgu, izklaidīgu cilvēku.
- Caurais zieds — sar. Zieds, kam neaizmetas auglis.
- Caurs miegs — sar. Slimīgs, trausls miegs.
- Caurs vēders idioma — vienk. Caureja.
Avoti: 2. sējums