caurs
caurs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam ir caurums vai caurumi.
PiemēriCaurs spainis.
Stabili vārdu savienojumiCaurā vīle.
1.1.Tāds, kam ir lieli bojājumi, spraugas (par ēkām, parasti vecām).
PiemēriCaura būda.
1.2.sar. Tāds, kam ir bojājumi, arī brūces.
PiemēriCaurs zobs.
Stabili vārdu savienojumiCaurā roze.
1.3.Tāds, kam ir tukšums, dobums.
PiemēriCaurs koks.
2.parasti vsk. akuz. vai dsk. dat. Nepārtraukti, no sākuma līdz beigām, visu laika posmu.
PiemēriStrādāt caurām dienām.
Stabili vārdu savienojumiCaura galva. Caurais zieds. Caurs miegs. Caurs vēders.
Avoti: 2. sējums