caurskate
caurskate -es, s.; parasti vsk.
1.Darbība, arī process → caurskatīt.
PiemēriLietas caurskate beigusies.
- Lietas caurskate beigusies.
- Paredzēta jautājuma caurskate.
1.1.med. Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
PiemēriPlaušu caurskate.
- Plaušu caurskate.
- Kuņģa caurskate.
- Iet uz rentgena caurskati.
- «Šīsdienas [rentgena] caurskate viņu [veco cilvēku] dzīvē ir bijis ievērojams notikums.»
Avoti: 2. sējums