cekuls
cekuls -a, v.
1.Pagarinātu pakauša spalvu veidojums (putniem).
PiemēriŪpēns jau tagad gandrīz pilnīgi līdzinājās lielam ūpim. Baltās pūkas bija galīgi nozudušas, un virs ausīm izauguši pavisam tumšbrūni cekuli.
1.1.pārn. Augšējā daļa (augam, retāk priekšmetam), kuras forma atgādina šādu veidojumu.
PiemēriSimtgadīgās priedes uz resnajiem un slaidajiem stumbriem augstu gaisā šūpoja brūni zaļos skuju cekulus.
2.Uz augšu izslējies (matu) kušķis pieres daļā vai galvas vidū (cilvēkam). Arī mati.
Piemēri..Burns nebija nekāds nieka puika.. kastaņbrūns matu cekuls saslējies augšā kā gailēnam sekste.
Stabili vārdu savienojumiKlupt kādam cekulā.
Avoti: 2. sējums