cekuls
cekuls -a, v.
1.Pagarinātu pakauša spalvu veidojums (putniem).
PiemēriŪpēns jau tagad gandrīz pilnīgi līdzinājās lielam ūpim. Baltās pūkas bija galīgi nozudušas, un virs ausīm izauguši pavisam tumšbrūni cekuli.
- Ūpēns jau tagad gandrīz pilnīgi līdzinājās lielam ūpim. Baltās pūkas bija galīgi nozudušas, un virs ausīm izauguši pavisam tumšbrūni cekuli.
- Cekuldūkura galvu grezno melns cekuls no divām daļām, ap kaklu rūsganbrūna spalvu apkakle ar melnu malu.
1.1.pārn. Augšējā daļa (augam, retāk priekšmetam), kuras forma atgādina šādu veidojumu.
PiemēriSimtgadīgās priedes uz resnajiem un slaidajiem stumbriem augstu gaisā šūpoja brūni zaļos skuju cekulus.
- Simtgadīgās priedes uz resnajiem un slaidajiem stumbriem augstu gaisā šūpoja brūni zaļos skuju cekulus.
- Plūdi līdz malām drīz upītē ceļas, ūdens pār vaivaru cekuliem veļas.
- Bieti sagrāba aiz lakstiem.., spēcīgs grieziens - un cietā piere ar lapu cekulu nokrīt zemē, bet gatavā biete slaidā lokā aizlido kaudzē pie citām.
- Jūra tuvojas valdonīgi.. Cilvēks paceļas kāpā, un tad tā atklājas viņa skatienam - zilgi zaļa līdz pašam apvārsnim, baltiem putu cekuliem dzidro viļņu galos.
2.Uz augšu izslējies (matu) kušķis pieres daļā vai galvas vidū (cilvēkam). Arī mati.
Piemēri..Burns nebija nekāds nieka puika.. kastaņbrūns matu cekuls saslējies augšā kā gailēnam sekste.
- ..Burns nebija nekāds nieka puika.. kastaņbrūns matu cekuls saslējies augšā kā gailēnam sekste.
- Arvīds sēdēja kā uz adatām. Kreisā roka centās pieglaust gaišo matu cekulu, kas neparko neklausīja un slīdēja uz pieres.
- Grūti iztēloties, ka puisis ar balto, nepaklausīgo matu cekulu.. reiz vadīs jaunus, nepārspējami ašus gaisa kuģus..
Stabili vārdu savienojumiKlupt kādam cekulā.
- Klupt kādam cekulā idioma — Kaujoties plūkt aiz matiem, kauties. Arī rāt.
Avoti: 2. sējums