centīgs
centīgs -ais; s. -a, -ā
centīgi apst.
1.Tāds, kas neatlaidīgi cenšas (ko paveikt, sasniegt). Uzcītīgs.
PiemēriCentīgs cilvēks.
- Centīgs cilvēks.
- Pēterpils skolās pagājušajā gadsimtā sāka mācīties mūsu centīgā jaunatne. Rainis tur beidza augstskolu.
- Gludi nograntējuši... Un ābelītes gar abām ceļa malām.. Neko sacīt, centīgi ļaudis.
- Kapteinim arvien vairāk iepatikās klusais, centīgais.. puisis..
1.1.Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko paveikt, sasniegt).
PiemēriAcis mirkšķinot, stāv apkārt Gudri ļaudis runādamies: «Katras pūles atzīstamas - Centīgs gars ir latvju tautai..»
- Acis mirkšķinot, stāv apkārt Gudri ļaudis runādamies: «Katras pūles atzīstamas - Centīgs gars ir latvju tautai..»
- No skolas burtnīcas izgrieztā lapa bija aprakstīta ar centīgu, nelīdzenu rokrakstu.
- Ārēji Tārmanis [žurnālists] strādātu it kā viscentīgāk - atnāc no rīta, viņš jau priekšā un kaut ko rediģē, ej mājās - viņš vēl paliek izlasīt salikumu...
Avoti: 2. sējums