Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
centīgs
centīgs -ais; s. -a, -ā
centīgi apst.
1.Tāds, kas neatlaidīgi cenšas (ko paveikt, sasniegt). Uzcītīgs.
PiemēriCentīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko paveikt, sasniegt).
PiemēriAcis mirkšķinot, stāv apkārt Gudri ļaudis runādamies: «Katras pūles atzīstamas - Centīgs gars ir latvju tautai..»
Avoti: 2. sējums