cerības
cerības -u, vsk. cerība, -as, s.
1.Gaidas, pārliecības pilnas ilgas pēc kā laba, vēlama īstenošanās.
PiemēriRodas cerības.
1.1.Iespējas, izredzes (ko īstenot).
Piemēri..zēns nu bij atgriezies atpakaļ un biedriem paziņojis notikumu, bet, kad tie visi bij saskrējuši pie ledus gabala malas, tad vairs nebij cerības aizpeldēt uz krastu.
Stabili vārdu savienojumiBūt (mātes) cerībās.
Avoti: 2. sējums