Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
cianoze
cianoze -es, s.; parasti vsk.; med.
Zilgana ādas un gļotādas nokrāsa, kas rodas, ja ir venozo asiņu sastrēgums vai asinis ir pārsātinātas ar ogļskābi.
PiemēriJa asinis nepietiekami apgādātas ar skābekli, tad no pārsātinājuma ar ogļskābi parādās cianoze - lūpas, deguns, roku un kāju pirksti pieņem zilganu nokrāsu.
Avoti: 2. sējums