ciemats
ciemats -a, v.
1.Lauku apdzīvota vieta, kas izveidojusies pēc lauksaimniecības kolektivizācijas.
PiemēriLauku ciemati.
- Lauku ciemati.
- Kadiķis tajā dienā, reizē ar vairāku citu kolhoznieku ģimenēm, pārkravājās uz jauno kolhoznieku ciematu. Visas ciemata mājas jau pa gabalu mirdzēja koši baltas..
- Pāri par 300 tūkstošiem rubļu ir ieguldīts.. [kolhoza] ciemata būvē. Dažādās gatavības stadijās te ir 37 mājas.
2.Neliela, biezi apdzīvota vieta (parasti laukos).
PiemēriKombināta strādniekiem cels ciematu. Te būvēs septiņas divstāvu un vienu trīsstāvu dzīvojamo māju, veikalu, ēdnīcu, slimnīcu, bērnudārzu un pirti, ierīkos skvērus un bērnu rotaļlaukumu.
- Kombināta strādniekiem cels ciematu. Te būvēs septiņas divstāvu un vienu trīsstāvu dzīvojamo māju, veikalu, ēdnīcu, slimnīcu, bērnudārzu un pirti, ierīkos skvērus un bērnu rotaļlaukumu.
Stabili vārdu savienojumiStrādnieku ciemats.
- Strādnieku ciemats novec. — Pilsētciemats.
3.Viensētu grupa.
PiemēriNeliels ciemats mežā aiz kāpām - pāris desmiti māju, kas izkaisītas priedulājā un paslēpušās cita no citas aiz smilšu pauguriem un vētras saliektu koku puduriem.
- Neliels ciemats mežā aiz kāpām - pāris desmiti māju, kas izkaisītas priedulājā un paslēpušās cita no citas aiz smilšu pauguriem un vētras saliektu koku puduriem.
Avoti: 2. sējums