cienījams
cienījams -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → cienīt.
2.Tāds, ko cieni (1). Tāds, kam pienākas cieņa [1] (1).
PiemēriAr jauniem darbiniekiem ir dažkārt tā, ka viens autoritatīva, pieredzes bagāta un cienījama vīra teiciens piepeši uzliesmo viņu acu priekšā kā vesels atklājums.
2.1.Oficiālas uzrunas ievadījums.
PiemēriCienījamais biedri!
Avoti: 2. sējums