Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
cietpaurains
cietpaurains -ais; s. -a, -ā; sar.; niev.
1.Aprobežots. Truls. Ietiepīgs.
1.1.lietv. nozīmē: cietpaurainais, -ā, v.; cietpaurainā, -ās, s. Cilvēks, kam ir šādas īpašības.
Avoti: 2. sējums