cietums1
cietums -a, v.
1.Valsts iestāde, kur novieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai pēc tiesas sprieduma. Šādas iestādes ēka.
PiemēriIeslodzīt cietumā.
1.1.pārn. Vieta, kur ir grūti dzīves apstākļi. Nebrīve.
PiemēriBirznieka-Upīša stāsti gleznaini apliecina, ka cariskā Krievija ir tautu cietums..
1.2.pārn. Vieta, kur ir ierobežota kustības brīvība. Apstākļi, kas ierobežo darbības brīvību.
Piemēri..[circeņi] lēkāja pa [glāzes] apakšu, sizdamies gar glāzes sienām... Kamēr kukainīši ņēmās pa savu cietumu, zēns.. nopietni vēroja.
Avoti: 2. sējums