circenis
circenis -ņa, v.
Taisnspārņu kārtas kukainis ar druknu melnu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, spēcīgām pakaļkājām, kas piemērotas lēkšanai.
PiemēriMājas circenis.
- Mājas circenis.
- Līdz ar krāsni istabā ir ieradies skaļš circenis; tas nu dzied bez apstājas visu nakti.
- Līdz pat rītam ezis nodauzās, ķerdams tarakānus un circeņus. Bet nu viņš arī ir pieēdis un palien zem trauku skapja gulēt.
- sal. Katrās mājās bija bērnu kā circeņu..
Stabili vārdu savienojumiKā circenis (karstos) pelnos.
- Kā circenis (karstos) pelnos idioma — Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
- Kā circenis aizkrāsnē idioma — Bezrūpīgi, bez bēdām.
Avoti: 2. sējums