citadele
citadele -es, dsk. ģen. -ļu, s.; vēst.
1.Stipri nocietināta vieta pilsētā. Arī cietoksnis.
PiemēriCitadeles mūri.
1.1.pārn. Balsts, pamats.
PiemēriLatvijas konservatorija savā ziņā kļuva it kā par mazu Pēterburgas darba principu un radošā gara citadeli.
Avoti: 2. sējums