citadele
citadele -es, dsk. ģen. -ļu, s.; vēst.
1.Stipri nocietināta vieta pilsētā. Arī cietoksnis.
PiemēriCitadeles mūri.
- Citadeles mūri.
- Citadeles sturmēšana.
- Vispirms viņš aizgāja uz kara priekšnieka kanceleju citadelē..
- Katrā pilsētā [Korsikā] paceļas citadele ar biezām sienām, kuru augstums bieži sasniedz 50 metru, ar senatnīgiem vārtiem, torņiem un grāvjiem.
1.1.pārn. Balsts, pamats.
PiemēriLatvijas konservatorija savā ziņā kļuva it kā par mazu Pēterburgas darba principu un radošā gara citadeli.
- Latvijas konservatorija savā ziņā kļuva it kā par mazu Pēterburgas darba principu un radošā gara citadeli.
- ..[gleznotājs] saņēma komandējumu uz Romu - klasicisma citadeli.
Avoti: 2. sējums