Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
cokols
cokols -a, v.
1.arhit. Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari.
PiemēriGranīta cokols.
2.tehn. Detaļa (spuldzes, elektronu lampas) pareizai un drošai ieslēgšanai apgaismošanas tīklā vai radiotehniskā shēmā.
Avoti: 2. sējums