dāsnība
dāsnība -as, s.; parasti vsk.; poēt.
Vispārināta īpašība → dāsns, šīs īpašības konkrēta izpausme. Dāsnums.
Piemēri..darba dziesmas saskanīgi saplūst kopā vienā lielā, pacilājošā himnā, kas slavina rudens dāsnību un cilvēka vienas vasaras sūro pūliņu saldos augļus.
Avoti: 2. sējums