Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dēstīt
dēstīt dēstu, dēsti, dēsta, retāk dēstīju, dēstī, dēstī; pag. dēstīju; trans.
1.Stādīt (jaunos augus, parasti nelielus lakstaugus).
PiemēriDēstīt puķes.
1.1.Stādīt (kartupeļus).
Piemēri..Mikiņš kopā ar māti piemājas dārziņā dēstīja kartupeļus.
1.2.Stādot augus, ierīkot (mežu, dārzu u. tml.).
PiemēriKam dēstīt jaunu mežu tur, kur veco simts gadu dedzināja, nīdēja laukā.
Avoti: 2. sējums