Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dabasbērns
dabasbērns -a, v.
Jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
PiemēriViņa bija dabasbērns, ja tā var teikt. Kājas basas, bizes plīvo vējā, sirds visa kā uz delnas.
Avoti: 2. sējums