Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dabasbērns
dabasbērns -a, v.
Jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
PiemēriViņa bija dabasbērns, ja tā var teikt. Kājas basas, bizes plīvo vējā, sirds visa kā uz delnas.
Avoti: 2. sējums