dabasbērns
dabasbērns -a, v.
Jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
PiemēriViņa bija dabasbērns, ja tā var teikt. Kājas basas, bizes plīvo vējā, sirds visa kā uz delnas.
- Viņa bija dabasbērns, ja tā var teikt. Kājas basas, bizes plīvo vējā, sirds visa kā uz delnas.
- Sadosim rokas un iesim paciemoties Ērika Ādamsona pasaku pasaulē - pie ņiprā dabasbērna Ringlas.
Avoti: 2. sējums