dalāmība
dalāmība -as, s.; parasti vsk.
1.Īpašība, spēja dalīties, tikt sadalītam.
PiemēriVielas dalāmība.
- Vielas dalāmība.
- Telpas un laika dalāmība.
- Šāda [dalāmā] ģenitīva pamatā ir sugas vārdi ar dalāmības nojēgumus (mērījami, sverami, skaitāmi..), bet dalāmības attieksmes nosaka otrs lietvārds ar mēra vai svara nozīmi..
2.mat. Vesela skaitļa spēja dalīties bez atlikuma ar kādu citu skaitli.
PiemēriSkaitļu dalāmība.
- Skaitļu dalāmība.
- Dalāmības pazīmes.
Avoti: 2. sējums