dancot
dancot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.novec. Dejot1.
PiemēriTā kā Vecurijos nebija kambara, kur dancot, kāzinieki jau vakarpusē pārgāja uz Upesrijiem.
1.1.trans.
Piemēri«..jums tomēr šo danci ar viņu vajadzēja dancot.»
2.sar. Izdarīt straujas, lēkājošas kustības (par dzīvniekiem).
PiemēriZirgs gāja sāniski, pusteciņus, dancodams, asti atmetis, kaklu kā gulbis skaisti izliecis..
3.sar. Bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles.
PiemēriGan tu man dancosi!
Stabili vārdu savienojumiDancot pa galvu. Dancot pēc kāda stabules.
Avoti: 2. sējums