Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
darvojums
darvojums -a, v.; parasti vsk.
1.Paveikta darbība, rezultāts → darvot.
Piemēri..ja jumtu noziež tikai ar darvu, darvojums jāatkārto katru gadu.
2.Darvas kārta, ar ko pārklāta kāda virsma.
PiemēriBiezs darvojums.
Avoti: 2. sējums