datīvs
datīvs -a, v.; parasti vsk.; val.
Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: kam?
PiemēriDatīvā nostājas tāds nomināla jēdziena nosaukums, kam paredzēts, uz ko vērsts, uz ko tiecas vai kam piemīt ar verbu vai nomenu izteikts jēdziens.
- Datīvā nostājas tāds nomināla jēdziena nosaukums, kam paredzēts, uz ko vērsts, uz ko tiecas vai kam piemīt ar verbu vai nomenu izteikts jēdziens.
- Daudzi sastinguši lietvārdu, adjektīvu un vietniekvārdu datīvi ieguvuši apstākļa vārdu funkcijas un nozīmi.
Avoti: 2. sējums