Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
daudzināt
daudzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Bieži minēt, atkārtot (runā, rakstos).
PiemēriKāpurķēdes, tas arī ir pavisam jauns vārds.. Ilga, kas savā domīgajā prātā mīl pārcilāt ik jaunu vārdu, daudzina to tagad reizi pēc reizes, līdz tas iegulst atmiņā kā gluds olis saujā.
  • Kāpurķēdes, tas arī ir pavisam jauns vārds.. Ilga, kas savā domīgajā prātā mīl pārcilāt ik jaunu vārdu, daudzina to tagad reizi pēc reizes, līdz tas iegulst atmiņā kā gluds olis saujā.
  • Šo vēsti nu visur daudzināja, un tā izpaudās visā pasaulē pie zvēriem, lopiem, putniem, tārpiem un kukaiņiem.
  • Viena no pirmajām atziņām, kas pārrunās par kritiku tagad bieži tiek daudzināta, ir tā, ka arī kritika ir radošs darbs..
1.1.Vērtējot dēvēt, atkārtoti saukt (par ko, kā).
PiemēriPar lielāko plēsēju un izdzinēju pagastā viņš.. tiek daudzināts.
  • Par lielāko plēsēju un izdzinēju pagastā viņš.. tiek daudzināts.
  • «Vai es, sirsniņ, tiešām esmu tik slikts cilvēks, par kādu mani daudzina?»
  • Šo kuģi daudzināja kā tīrības un kārtības paraugu, tā ekipāžu - kā augstas jūras kultūras ļaudis.
2.Cildināt, slavināt.
PiemēriBet tiklo, skaisto, bagāto sērdienīti slavēja un daudzināja visi ļaudis.
  • Bet tiklo, skaisto, bagāto sērdienīti slavēja un daudzināja visi ļaudis.
  • Jauniem laikiem nākot, gan vecā slava sāk bālēt, tomēr trīs vīrus Aizkalnē daudzina un vēl ilgi daudzinās.
  • Visur daudzināja mūsu Rīgas daiļumu, slavināja latviešu darbaļaužu čaklās rokas..
Avoti: 2. sējums