daudzināt
daudzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Bieži minēt, atkārtot (runā, rakstos).
PiemēriKāpurķēdes, tas arī ir pavisam jauns vārds.. Ilga, kas savā domīgajā prātā mīl pārcilāt ik jaunu vārdu, daudzina to tagad reizi pēc reizes, līdz tas iegulst atmiņā kā gluds olis saujā.
1.1.Vērtējot dēvēt, atkārtoti saukt (par ko, kā).
PiemēriPar lielāko plēsēju un izdzinēju pagastā viņš.. tiek daudzināts.
2.Cildināt, slavināt.
PiemēriBet tiklo, skaisto, bagāto sērdienīti slavēja un daudzināja visi ļaudis.
Avoti: 2. sējums