daudzkārtīgs
daudzkārtīgs -ais; s. -a, -ā
daudzkārtīgi apst.
1.Atkārtots. Arī biežs.
PiemēriPriecādamies, ka uz tik ātru roku vaļā no raizēm, kur ņemt naudu, viņš Slaucējam izsacīja daudzkārtīgas pateicības.
2.Daudzas reizes lielāks.
PiemēriDaudzkārtīgs pārspēks.
3.Tāds, ko veido daudzas kārtas.
PiemēriDaudzkārtīgs auduma locījums.
Avoti: 2. sējums