daudzstīgu
daudzstīgu ģen., nelok.
Ar daudzām stīgām (par mūzikas instrumentu).
PiemēriAspazija ir spēlējusi uz sava daudzstīgu instrumenta, visu savu jūtu un sajūsmas bagāto dvēseli viņa ir skandinājusi.
- pārn. Aspazija ir spēlējusi uz sava daudzstīgu instrumenta, visu savu jūtu un sajūsmas bagāto dvēseli viņa ir skandinājusi.
Avoti: 2. sējums