Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
daudzstīgu
daudzstīgu ģen., nelok.
Ar daudzām stīgām (par mūzikas instrumentu).
PiemēriAspazija ir spēlējusi uz sava daudzstīgu instrumenta, visu savu jūtu un sajūsmas bagāto dvēseli viņa ir skandinājusi.
Avoti: 2. sējums