Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
daudzstīgu
ģen., nelok.
Ar daudzām stīgām (par mūzikas instrumentu).
PiemēriAspazija ir spēlējusi uz sava daudzstīgu instrumenta, visu savu jūtu un sajūsmas bagāto dvēseli viņa ir skandinājusi.
Avoti: