daudzvalodu
daudzvalodu ģen., nelok.
1.Tāds, ko veido cilvēki, kas runā daudzās valodās.
PiemēriStarpbrīžos [padomju rakstnieku kongresā] ārzemniekus redzēja iejaucamies foajē drūzmā, sarunājamies ar padomju daudzvalodu saimi, un burjats, armēnis, lietuvietis labi ar viņiem sapratās.
2.Tāds, kas sastādīts daudzās valodās.
PiemēriDaudzvalodu vārdnīcas.
Avoti: 2. sējums