Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dežurants
dežurants -a, v.
dežurante -es, dsk. ģen. -šu, s.
Cilvēks, kas veic dežūru.
PiemēriElektrotīkla dežurants.
  • Elektrotīkla dežurants.
  • Pionieru nometnes dežurants.
  • Pilsētas ūdensvada dežurants.
  • Tā kā ceļa uz kolhoza centru nezināju, cits nekas neatlika kā griezties pie stacijas dežuranta, kas, zižļa apli un dzelteno karodziņu nolaidis, raudzījās pakaļ aizejošajam vilcienam..
  • ..dežuranti bīda solus, lai varētu izslaucīt klasi, mazgā tāfeli, noslauka putekļus.
Avoti: 2. sējums