Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
debesjums
debesjums -a, v.; parasti vsk.; poēt.
Debess velve, debess kupols.
PiemēriNaksnīgais debesjums kā tumšzils kupols liecās pāri palsajām kalnu grēdām un melnajām ieleju mutēm.
  • Naksnīgais debesjums kā tumšzils kupols liecās pāri palsajām kalnu grēdām un melnajām ieleju mutēm.
  • Indulis: Nu balti mākoņi tur debesjumā Tik mīksti vāļājas kā bērni pļavā..
Avoti: 2. sējums