Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
debloķēt
debloķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; mil.
1.Izbeigt aplenkt (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu).
PiemēriDebloķēt cietoksni.
2.Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma.
PiemēriDebloķēt ostu.
Avoti: 2. sējums