degaukla
degaukla -as, s.
Ūdensnecaurlaidīga, tieva caurule, kurā iepildītas degošas vielas un kuru lieto par ugunsvadu (piemēram, spridzināšanas darbos).
PiemēriPie degauklas pielaistā uguns šņākdama devās uz priekšu, tuvodamās spridzeklim. Visi gaidās aizturēja elpu.
Avoti: 2. sējums