degums
degums -a, v.; parasti vsk.
1.Rezultāts → degt [1] (1).
PiemēriDeguma smaka.
1.1.Uguns vai kairinošu vielu iedarbes rezultāts organismā.
PiemēriDeguma čūla.
2.Izdegusi vai izdedzināta vieta (piemēram, mežā).
PiemēriAndriksons ar saviem sešiem cilvēkiem stāvēja deguma malā.
3.parasti dsk.; reti Sadegušu, arī degošu priekšmetu atliekas.
PiemēriPār pilsētu plūda dūmojošu gruzdējumu smaka. Novembra vējš dzenāja pelnus, degumu plēnes, tās cēlās līdzi vienblāķīgiem, melniem mākoņiem.
Avoti: 2. sējums