deja
deja -as, s.
1.parasti vsk. Horeogrāfiskās mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir ķermeņa harmoniskas kustības, kas ritmiski izkārtotas noteiktā kompozīcijā, tempā, dinamikā.
PiemēriDejas teorija.
- Dejas teorija.
- Neviens, kas pats nedejo, nevar iedomāties, cik dejas māksla ir smags darbs. Fiziski un garīgi smags.
- Dejā varbūt vairāk nekā jebkurā citā mākslas veidā mūs aizrauj meistarība.
2.Šī mākslas veida darbs (ar noteiktu kustību kompozīciju, tempu, dinamiku). Attiecīgo kustību kopums.
PiemēriSena deja.
- Sena deja.
- Moderna deja.
- Tautas deja.
- Priekšnesuma deja.
- Dejas plastiskais zīmējums.
- Dejas solis.
- Deju stundas.
- Deju vakars.
- Deju konkurss.
- Deju dziesma.
- Deju kolektīvs.
- Gadu gaitā dejas kļūst bagātākas ar jaunām figūrām, mainās mūzikas pavadījums, mainās ritms, temps..
- «..neprotu dejot.» - «Iemācīšu... Galvenā deja valsis. Kas to prot, iemācās ātri citas..»
- ..viņi noorganizējuši deju kursus, lai apgūtu graciozitāti, precizitāti un vijīgumu. Kursos māca dejot valšus, tango un fokstrotu.
- Būtībā sarīkojumu deja ir cēlās klasiskās horeogrāfijas visjaunākā māsa, kas dzīvo vienā ritmā ar laikmeta kultūras attīstību.
- ..jāatkārto sen daudzinātā patiesība, ka deju mūzikai jābūt melodiskai..
Stabili vārdu savienojumiDeju mūzika.
- Deju mūzika — Mūzika, kas paredzēta deju pavadījumam.
2.1.pārn. Strauja (parasti kukaiņu) lidināšanās.
PiemēriOdu deja.
- Odu deja.
2.2.pārn. Strauja (piemēram, sniega pārslu, dzirksteļu, koku lapu) griešanās, virpuļošana.
Piemēri..ārā ir tumšs, kauc vējš, pārslas griežas trakā dejā.
- ..ārā ir tumšs, kauc vējš, pārslas griežas trakā dejā.
3.parasti dsk. Dejošana.
PiemēriVakarā paredzētas dejas.
- Vakarā paredzētas dejas.
4.Deju mūzika. Skaņdarbs šādas mūzikas ritmā, tempā, stilā.
PiemēriAtskaņot deju.
- Atskaņot deju.
- Deju orķestris.
- Visiem [komponista] deju žanra darbiem ir virtuozs raksturs, tā nav sadzīves, bet koncertmūzika.
Stabili vārdu savienojumiVita deja.
- Vita deja — Horeja.
Avoti: 2. sējums