dejot
dejot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Veikt dejas kustības (parasti mūzikas pavadījumā).
PiemēriViegli dejot.
1.1.trans.
PiemēriDejot valsi.
1.2.trans. Atveidot (baleta tēlu).
Piemēri..[baletdejotāja] dejos P. Čaikovska baletā «Gulbju ezers» Odetu un Odīliju..
1.3.pārn. Veikli, rotaļīgi kustēties (par dzīvniekiem).
Piemēri..otrā krastmalā dejo balts sermulītis. Viņš taisa veiklus lēcienus, savelkas kā loks un izstiepjas, šurpu un turpu, augšup, lejup.
1.4.pārn. Strauji lidināties (parasti par kukaiņiem).
Piemēri..mušas dejoja pa piesaulīti kā durnas.
1.5.pārn. Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām). Griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.).
PiemēriPretī māja uguns, liesmas dejoja un locījās līdzi gaisa plūsmām, atklādamas tumsā te traktora pelēkos sānus, te cilvēku plecus un rokas.
2.Darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā).
PiemēriMāksliniece dejo operas un baleta teātri.
2.1.Piedalīties baleta izrādē, dejiskā uzvedumā.
PiemēriDejot baletā.
Avoti: 2. sējums