Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
deklamēt
deklamēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Izteiksmīgi, mērķtiecīgi runāt (daiļdarbu).
PiemēriDeklamēt dzejoli.
1.1.intrans.
PiemēriTur bij arī.. skroderis Akots, kurš prata deklamēt un dziedāt kuplejas.
2.iron. Manierīgi, samāksloti (ko) runāt.
Avoti: 2. sējums