deklamatorisks
deklamatorisks -ais; s. -a, -ā
deklamatoriski apst.
1.Saistīts ar deklamāciju (1), tai raksturīgs.
PiemēriDeklamatoriski elementi.
- Deklamatoriski elementi.
- Ar lielu izteiksmības spēku viņš [komponists] atklāj ikkatru teksta detaļu, izmanto galvenokārt deklamatoriskos paņēmienus un rada jaunu dziesmas tipu - deklamatorisko solodziesmu.
2.Saistīts ar deklamāciju (2), tai raksturīgs.
PiemēriViņš savu runu zināja gandrīz no galvas. Tāpēc to vienmēr teica ar sevišķu, deklamatorisku uzsvaru.
- Viņš savu runu zināja gandrīz no galvas. Tāpēc to vienmēr teica ar sevišķu, deklamatorisku uzsvaru.
3.iron. Tukši patētisks. Bezsaturīgs, liekvārdīgs.
Piemēri..[rakstnieks] ir labs stilists, tāpēc viņa valodā neiederas deklamatoriski aizrādījumi. Frāžainas liekvārdības gan nav daudz, bet to viegli varēja pavisam izskaust.
- ..[rakstnieks] ir labs stilists, tāpēc viņa valodā neiederas deklamatoriski aizrādījumi. Frāžainas liekvārdības gan nav daudz, bet to viegli varēja pavisam izskaust.
Avoti: 2. sējums