deklamatorisks
deklamatorisks -ais; s. -a, -ā
deklamatoriski apst.
1.Saistīts ar deklamāciju (1), tai raksturīgs.
PiemēriDeklamatoriski elementi.
2.Saistīts ar deklamāciju (2), tai raksturīgs.
PiemēriViņš savu runu zināja gandrīz no galvas. Tāpēc to vienmēr teica ar sevišķu, deklamatorisku uzsvaru.
3.iron. Tukši patētisks. Bezsaturīgs, liekvārdīgs.
Piemēri..[rakstnieks] ir labs stilists, tāpēc viņa valodā neiederas deklamatoriski aizrādījumi. Frāžainas liekvārdības gan nav daudz, bet to viegli varēja pavisam izskaust.
Avoti: 2. sējums