delamais
delamais -ā; s. -ā, -ās; apv.
1.Tāds, kas izraisa ilgstošu slimošanu.
PiemēriDelamā kaite.
- Delamā kaite.
- Delamā sērga.
2.lietv. nozīmē: delamais, -ā, v. Ilgstoša, smaga slimība. Arī tuberkuloze.
PiemēriCilvēkiem viņa apvārdoja rozi, atmazgāja.. delamo un dzelteno slimību..
- Cilvēkiem viņa apvārdoja rozi, atmazgāja.. delamo un dzelteno slimību..
- «Lācis sirga un nīka visu rudeni, ne dancotājs vairs, ne ēdājs, ne dzīvotājs, varbūt delamais apsēdis, varbūt cita liga ..»
Avoti: 2. sējums