delgt
delgt deldzu, deldz, deldz, pag. deldzu; intrans.; novec.
1.Uzmākties, nedot mieru.
PiemēriViņš neprata ne tikvien uzspiesties, līst acīs, delgt, līdz ko panācis, - viņš neprata arī ar zināmu svarīgumu uzstāties un prasīt, ja ne vairāk, tad savas taisnības..
1.1.trans.
Piemēri«Iesim,» es deldzu, «mēs jau nonāksim par vēlu.»
Avoti: 2. sējums