Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
demobilizēt
demobilizēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.mil. Pārorganizēt (bruņotos spēkus, valsts ekonomiku) no kara laika stāvokļa uz miera laika stāvokli.
PiemēriDemobilizēt armiju.
2.mil. Atvaļināt (karavīru) no aktīvā karadienesta pēc kara, aktīvā karadienesta laika izbeigšanās vai veselības stāvokļa dēļ.
PiemēriDemobilizēts aviācijas pulkvedis.
3.Mazināt, nomākt (iniciatīvu, gatavību darboties).
PiemēriMums noteikti jānoraida demobilizējošie, kapitulantiskie aicinājumi [mākslā] uz «idejisku kompromisu», uz piekāpšanos komunistiskās ideoloģijas laukā.
Avoti: 2. sējums