derīgs
derīgs -ais; s. -a, -ā
derīgi (2) apst.
1.Lietojams, izmantojams.
PiemēriSējai derīgas sēklas.
1.1.Izmantojams, atbilstošs (darbam, uzdevumam) — par cilvēku.
PiemēriDerīgs karadienestam.
2.Tāds, kas rada kādu labumu.
PiemēriDerīgi augi.
2.1.Tāds, kas ir vēlams (par kādu darbību).
Piemēri..pats svarīgākais tomēr ir, lai tavs darbs būtu patīkams pašai un derīgs citiem.
3.Piemērots.
PiemēriViņam ir divi labi uzvalki, viens no tiem tumšs, derīgs visur, mēdz teikt, kā krogā, tā baznīcā.
Avoti: 2. sējums