Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dervišs
dervišs -a, v.
Musulmaņu mūks, kas klaiņo ubagodams.
PiemēriPerjē kunga kaimiņš tupēja uz ceļiem, kā turku dervišs ar pieri klonam pieplacis, abas rokas plaukstām uz leju zemē izstiepis.
Avoti: 2. sējums