derīgs
derīgs -ais; s. -a, -ā
derīgi (2) apst.
1.Lietojams, izmantojams.
PiemēriSējai derīgas sēklas.
- Sējai derīgas sēklas.
- Derīga viela.
- Cirvji, kas asināti no abām pusēm, derīgi skaldīšanai un arī ciršanai.
- «Drupas jānojauc, drupās daudz derīgu ķieģeļu.»
- Daudziem minerāliem un iežiem ir liela praktiska nozīme. Tie tiek izlietoti rūpniecībā un saimnieciskajā dzīvē. Tādus minerālus un iežus sauc par derīgajiem izrakteņiem.
1.1.Izmantojams, atbilstošs (darbam, uzdevumam) – par cilvēku.
PiemēriDerīgs karadienestam.
- Derīgs karadienestam.
2.Tāds, kas rada kādu labumu.
PiemēriDerīgi augi.
- Derīgi augi.
- Spāres ir derīgi kukaiņi, jo novērots, ka trīs minūtēs tās sagūsta līdz 10 odu.
- Raugām.. ieskaidrot, ka pieneņu lapas ir derīgas, ka tās satur daudz vitamīnu un nāk par labu mūsu veselībai.
- Sausu un cilainu uzlobītas augsnes kārtu nezāļu sēklu diedzēšanas un mitruma saistīšanas nolūkā derīgi pievelt; normāli mitru lobījumu dažkārt lietderīgi ecēt vai šļūkt.
2.1.Tāds, kas ir vēlams (par kādu darbību).
Piemēri..pats svarīgākais tomēr ir, lai tavs darbs būtu patīkams pašai un derīgs citiem.
- ..pats svarīgākais tomēr ir, lai tavs darbs būtu patīkams pašai un derīgs citiem.
- ..viņiem [bērniem] vajadzēs piedalīties sabiedriski derīgā darbā, darbā, kas rada vērtības, kuras nepieciešamas sociālistiskās valsts attīstībai.
- Katram cilvēkam savā mūžā vajagot izdarīt kaut ko labu, derīgu, paliekošu, kaut vai izrakt aku, iestādīt koku vai nosist čūsku.
3.Piemērots.
PiemēriViņam ir divi labi uzvalki, viens no tiem tumšs, derīgs visur, mēdz teikt, kā krogā, tā baznīcā.
- Viņam ir divi labi uzvalki, viens no tiem tumšs, derīgs visur, mēdz teikt, kā krogā, tā baznīcā.
- Bet nabagu māja, tā īsti piedienīga vieta, tā Andra tēvam ar Andra māti visderīgākā. Te vecīši nevienam nav par nastu..
Avoti: 2. sējums