Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
detonators
detonators -a, v.
Ierīce, mehānisms, kurā rodas impulss sprāgstvielu lādiņa eksplozijai.
PiemēriTūliņ pēc veiksmīgā metiena gatavoju otru lādiņu. Bet šai mirklī noklīdusi lode skāra detonatoru, un tas, ko biju paredzējis ienaidniekam, sprāga man rokās...
Avoti: 2. sējums