detonators
detonators -a, v.
Ierīce, mehānisms, kurā rodas impulss sprāgstvielu lādiņa eksplozijai.
PiemēriTūliņ pēc veiksmīgā metiena gatavoju otru lādiņu. Bet šai mirklī noklīdusi lode skāra detonatoru, un tas, ko biju paredzējis ienaidniekam, sprāga man rokās...
- Tūliņ pēc veiksmīgā metiena gatavoju otru lādiņu. Bet šai mirklī noklīdusi lode skāra detonatoru, un tas, ko biju paredzējis ienaidniekam, sprāga man rokās...
- ..vienai no četrām kodolbumbām.. eksplodējis trotila detonators. Bumba sašķīdusi un sākusi izstarot radioaktīvos alfa starus.
Avoti: 2. sējums