devīgs
devīgs -ais; s. -a, -ā
devīgi apst.
1.Tāds (cilvēks), kas labprāt citam dod (ko savu). Tāds (cilvēks), kas labprāt dalās ar citiem.
PiemēriDzīvoja reiz divi kaimiņi: viens krietni pārticis, bet skops, otrs ļoti nabags, bet devīgs... nabadziņš ik reizes dalījās ar katru savā nabadzībā.
Stabili vārdu savienojumiAr devīgu roku.
1.2.pārn. Bagātīgs.
PiemēriMums nebūtu bijis pa spēkam pacelt republiku tādos augstumos, ja nebūtu visu padomju cilvēku devīgās palīdzības un brālīgā atbalsta.
Avoti: 2. sējums