Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
deviņnieks
deviņnieks -a, v.
1.Cipars..
PiemēriUzrakstīt deviņnieku.
2.Priekšmetu kopa, kas sastāv no deviņiem priekšmetiem.
PiemēriNoliektās lazdas galotni pārmeklēdama, Irēnīte priecīgi iesaucās: «..atradu deviņnieku!» - «Vai tu dzirdi, Vari? Irēnīte esot atradusi deviņus riekstus čemurā ..»
2.1.Spēļu kārts ar deviņām acīm.
PiemēriPīķa deviņnieks.
Avoti: 2. sējums